Atšķirības starp biznesa aizdevumu un patēriņa kredītu

Kā uzņēmumi aizņemas naudu, lai finansētu savu darbību izmaksas, ir fundamentāli atšķirīgs no tā, kā to aizņemas patērētāji, lai veiktu apjomīgākus pirkumus. Lai gan daži iepirkumi šīm divām grupām varētu būt līdzīgi, piemēram, nekustamā īpašuma iegāde, tomēr uzņēmējdarbības aizdevuma noteikumi un patērētāju kredītu noteikumi var ievērojami atšķirties. Protams, nenoliedzami lielākā atšķirība starp uzņēmējdarbības aizdevumu un patēriņa kredītu ir klients, kurš potenciāli vēlas aizņemties – uzņēmums ka juridiska persona vai patērētājs kā indivīds.

Biznesa aizdevumu izmanto uzņēmumi, lai iegādātos iekārtas vai attīstītu savu biznesu. Patērētāju kredītus izmanto indivīdi, lai iegādātos jaunas automašīnas, veiktu remontu mājās un iegādātos dārgākas preces ikdienas lietošanai. Gan aizdevumi uzņēmējdarbības vajadzībām, gan patēriņa kredīti klasiskajos gadījumos prasa nodrošinājumu, kas citādi tiek dēvēti arī par aktīviem, lai nodrošinātu aizdevuma segumu. Abu veidu aizdevumiem nodrošinājums var ietvert nekustamo īpašumu vai ieguldījumus. Turklāt biznesa aizdevumu var nodrošināt arī ar tehnisko aprīkojumu, mēbelēm vai inventāru. Papildus uzņēmējdarbības aktīvu nodrošināšanai var prasīt, lai uzņēmumu īpašnieki investētu arī savus personīgos aktīvus.

Patēriņa kredītam parasti nav nepieciešams galvotājs, lai nodrošinātu kredīta piešķiršanu. Vienkāršos vārdos runājot, galvotājs ir persona, kura garantē, ka kredīta ņēmējs atmaksās aizdevumu pilnā apmērā. Ja aizdevuma ņēmējs neatmaksā aizdevumu saskaņā ar viņam noteikto grafiku, bankai ir likumīga iespēja veikt aizdevuma piedziņu arī no galvotāja. Ja uzņēmums saņem aizdevumu, tad uzņēmuma īpašnieki parasti ir tie, kuriem jāparaksta aizdevuma līgums kā galvotājiem. To darot, viņi var pakļaut riskam ne tikai uzņēmuma, bet arī savus personīgos līdzekļus.

Kas attiecas uz dokumentāciju – patēriņa kredītam bieži vien ir nepieciešama pieteicēja kredītvēsture, izziņa par ienākumiem, nodokļu deklarācijas un tamlīdzīgi. Uzņēmējdarbības aizņēmuma gadījumā būs nepieciešami kredītportfeļa dati par uzņēmumu. Turklāt uzņēmumam būs jāuzrāda finanšu pārskati vismaz par pēdējiem trīs gadiem. Bieži banka pieprasa, lai šos pārskatus apkopotu profesionāls grāmatvedis. Papildus var būt nepieciešamas arī nodokļu deklarācijas, līgumu kopijas ar uzņēmuma preču vai pakalpojumu pārdevējiem, piegādātājiem un klientiem. Uzņēmuma aizdevumam nepieciešamā dokumentu kaudzīte parasti ievērojami pārsniedz to, kāda tā ir nepieciešama patēriņa kredīta pieteicējam.

Uzņēmuma aizdevuma atmaksas termiņi parasti ir īsāki un ietver augstāku procentu likmi nekā patēriņa kredīts. Dažkārt tas var būt atkarīgs no tā, cik ilgi uzņēmums darbojas, kā arī cik liela ir nodrošinājuma summu, kas ir pieejama aizdevumam. Ja biznesa aizdevums tiek nodrošināts tikai ar inventāru, šis termiņš būs īsāks un procentu likme būs augstāka nekā aizdevums, kas nodrošināts, piemēram, ar reālu nekustamo īpašumu. Dažiem biznesa aizdevumiem noteikumos iestrādāta arī visai nepatīkama “atsaukuma” funkcija, kurā bankai ir atļauts atsaukt aizdevumu noteiktā termiņā. Ja tā notiek, uzņēmumam ir jāatmaksā visa atlikusī aizdevuma summa bankas noteiktajā dienā. Patēriņa kredīts veiksmīgi no šādas funkcijas ir izvairījies. Biznesa aizdevumi tiek izsniegti vidēji no 30 dienām līdz vienam gadam, bet patēriņa kredītus var atmaksāt pat vairāku gadu garumā – vidēji no diviem līdz pieciem gadiem.

Patēriņa kredīta gadījumā, tiklīdz nauda tiek izsniegta klientam, banka parasti neveic nekādus papildu uzraudzības pasākumus, kamēr vien laikā tiek veikti maksājumi, par ko iepriekš panākta vienošanās. Tomēr, izmantojot uzņēmējdarbības aizdevumus, banku bieži veic pārbaudes uzņēmuma gada pārskatos un citā finanšu informācijā un transakcijās. Bankas šos pasākumus veic, lai nodrošinātos pret riskiem un būtu laikus gatava tam, ja uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātā rastos apstākļi, kas varētu apdraudēt aizdevuma laicīgu vai pilnīgu atmaksu.